>@EIB
  • 60 % pašvaldību uzskata, ka to investīcijas klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanās infrastruktūrā pēdējos trijos gados ir bijušas nepietiekamas.
  • 69 % pašvaldību trūkst speciālistu ar prasmēm vides un klimata novērtēšanas jomā, kas rada būtisku problēmu vietējo investīciju programmu īstenošanā.
  • Aptuveni 80 % pašvaldību norāda, ka šķēršļi investīcijām ir finansējuma trūkums, regulatīvo procesu ilgums un neskaidrība par noteikumiem.

Eiropas Investīciju banka (EIB) ir nākusi klajā ar 2022. gada pašvaldību aptaujas secinājumiem. Šī visaptverošā aptauja, kurā piedalījās 744 pašvaldības no visas Eiropas Savienības, sniedz unikālu ieskatu par līdzšinējām un plānotajām investīcijām, kā arī par pašvaldību problēmām un progresu digitālās un zaļās pārkārtošanās jomā. Tā kā pašvaldībās tiek izmantota gandrīz puse no publiskajām investīcijām ES, šie secinājumi ir īpaši svarīgi.

2022. gada pašvaldību aptaujas galvenie secinājumi

1.     Trūkumi un problēmas investīciju jomā. Finansējuma trūkums un neskaidri un ilgi regulatīvie procesi joprojām attur pašvaldības no svarīgu investīciju plānošanas. Turklāt būtiskus ierobežojumus īstenošanai rada prasmīga darbaspēka trūkums un nepilnības piegādes ķēdē.

2.     Prasmju nepietiekamība. Šī aptauja izceļ to, cik izšķiroša nozīme ir nepieciešamās apmācības nodrošināšanai pašreizējam un nākotnes darbaspēkam. Pašvaldības norāda uz grūtībām nodrošināt speciālistus, kuriem ir prasmes vides un klimata jomā, kā arī tehniskā un inženiertehniskā kompetence. Šo problēmu risināšana ir būtiska investīciju plānu sekmīgai izpildei.

3.     Uzmanības centrā — zaļā un digitālā pārkārtošanās. Klimata pārmaiņu mazināšanai, saistītajiem pielāgošanās pasākumiem un digitālajai infrastruktūrai ir nozīmīga loma pašvaldību investīciju plānos nākamajiem trīs gadiem. Turklāt vairāk nekā sešas no katrām desmit pašvaldībām pauž neapmierinātību ar to līdzšinējām investīcijām klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, bet 40 % pašvaldību nav apmierinātas ar to investīcijām digitālajā infrastruktūrā.

4.      Reģionālās atšķirības. Eiropas pašvaldības ir sasniegušas vairāk digitālās pārkārtošanās nekā zaļās pārkārtošanās jomā. Lai gan reģionos ar augstākiem ienākumiem ir lielāks to pašvaldību īpatsvars, kuras aktīvi investē gan zaļās, gan digitālās pārkārtošanās jomā, mazāk attīstītiem reģioniem ir problēmas panākt tādu pašu progresu.

Šķēršļi pašvaldību investīcijām

>@EIB

Cik lielā mērā katrs no turpmāk minētajiem aspektiem ir šķērslis Jūsu infrastruktūras investīciju darbību īstenošanai? Vai tas ir būtisks šķērslis, neliels šķērslis vai nemaz nav šķērslis? , procentos
*Bāze: visas pašvaldības (izņemot tās, kuru pārstāvji nezina, kā atbildēt / atteikušies atbildēt)

“Kā liecina EIB pašvaldību aptauja, pašvaldības visā Eiropā saskaras ar nozīmīgām investīciju nepilnībām, jo īpaši klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās infrastruktūras jomā. Ir svarīgi, lai politikas veidotāji un ieinteresētās personas novērstu šīs nepilnības un par prioritāti izvirzītu ilgtspējīgas un noturīgas investīcijas zaļākai un digitālākai nākotnei. Pastāvīgā prasmju nepietiekamība, arī pašvaldību līmenī, jārisina visā Eiropā, lai varētu pienācīgi īstenot reģionālās un Eiropas mēroga investīciju programmas,” sacīja EIB galvenā ekonomiste Debora Revoltella.

EIB priekšsēdētāja vietnieks Rikardu Mourinju Fēlikss norādīja: “Pašvaldību investīcijas ir pamats konsekventa atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Ņemot vērā pašvaldību veikto publisko investīciju ievērojamo īpatsvaru, ir obligāti nepieciešams, lai pašvaldībām būtu vajadzīgie resursi, specializētās zināšanās un spēcīgi sadarbības tīkli efektīvai īstenošanai. Līdz ar pasaules straujo attīstību pašvaldību loma zaļās un digitālās pārkārtošanās procesos kļūst vēl nozīmīgāka. Lai izkoptu ilgtspējīgu praksi tādās jomās kā pilsētplānošana, energoefektivitāte, atkritumu apsaimniekošana un transports, ir nepieciešams uzlabot zinātību visā Eiropā. Mūsu veiktā EIB pašvaldību aptauja sniedz ieskatu pašvaldību pielāgošanās stratēģijās un izceļ nozīmīgās vajadzības, kurām jāpievēršas nākotnē.”

EIB darbība kohēzijas reģionos

Šodien EIB arī nāca klajā ar jaunu ziņojumu, kurā analizēta EIB grupas darbība Eiropas kohēzijas reģionos 2022. gadā. Ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta EIB grupas ieguldījumam inovācijā, lai nodrošinātu iekļaujošu zaļo un digitālo pārkārtošanos, un tās makroekonomiskajai ietekmei. EIB grupa 2022. gadā piešķīra 28,4 miljardus eiro projektiem kohēzijas reģionos. Atbalsts inovācijai veidoja 25 % no EIB kopējiem aizdevumiem 2022. gadā, no kuriem 4,6 miljardi eiro (34 %) tika piešķirti kohēzijas reģionos. Zaļās investīcijas pieaug — tāpat kā 2021. gadā, EIB finansēto zaļo investīciju īpatsvars kohēzijas aizdevumos bija lielāks nekā kopējā ES aizdevumu apjomā, saskaņā ar EIB kohēzijas virzības plānsEIB kohēzijas virzības plānu, kurā pausta apņemšanās ievērojami palielināt klimatrīcības un vides jomas aizņēmumu daļu pārejas un mazāk attīstītajos reģionos.

EIB priekšsēdētāja Liljana Pavlova norādīja: “Tā kā reģionālo kohēziju skar tādas problēmas kā ģeopolitiskā nenoteiktība, bēgļu ierašanās un enerģijas cenu kāpums, pilsētām un reģioniem joprojām jāievieš pārmaiņas, lai sasniegtu Eiropas Savienības klimata mērķus un pārvarētu digitālo plaisu. Inovācija ir ļoti būtisks aspekts šo problēmu risināšanā. EIB grupa nodrošina plašu finanšu un konsultāciju instrumentu klāstu šo politikas mērķu īstenošanas atbalstam, un tiem ir bijusi jūtama ietekme.

Lai uzzinātu vairāk un piekļūtu aptaujas ziņojuma pilnajai versijai, noklikšķiniet šeit.

Par EIB Ekonomikas nodaļu

EIB Ekonomikas nodaļa veic ekonomisko izpēti un sagatavo pētījumus, kā arī unikālu analīzi par investīciju darbībām Eiropas Savienībā un ārpus tās, tāpat arī atbalsta banku tās darbībā un tās nostāju, stratēģiju un politikas izstrādē. Nodaļu, kurā strādā 40 ekonomistu, vada galvenā ekonomiste Debora Revoltella.

Par Eiropas Investīciju bankas grupas atbalstu kohēzijai

Eiropas Investīciju banka (EIB) ir Eiropas Savienības ilgtermiņa aizdevumu izsniegšanas institūcija, kuras īpašnieces ir dalībvalstis. Tā nodrošina ilgtermiņa finansējuma pieejamību pārdomātu ieguldījumu veikšanai, lai īstenotu ES politikas mērķus. Tādu projektu finansēšana, kas palīdz stiprināt Eiropas Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, ir EIB darbību prioritāte jau kopš bankas dibināšanas 1958. gadā.

Bankas aizdevumi kohēzijas jomās aptver pilnu ekonomisko darbību klāstu, un tiem jāatbilst vismaz vienai no četrām EIB prioritātēm — inovācija (digitālais kapitāls un cilvēkkapitāls), ilgtspējīgas pilsētas un reģioni, ilgtspējīga enerģija un dabas resursi, finansējums maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem. EIB kohēzijas reģioni aptver mazāk attīstītos reģionus (IKP uz vienu iedzīvotāju mazāks nekā 75 % no ES vidējā) un pārejas reģionus (IKP uz vienu iedzīvotāju no 75 % līdz 100 % no ES vidējā) atbilstoši ES kohēzijas politikas kartei.