Eiropas Investīciju banka lielāko daļu savu institucionālo attiecību ar universitātēm veido ar EIB universitāšu pētniecības darba programmu paketes starpniecību. Tā sastāv no trim dažādām programmām:

  • EIBURS (EIB University Research Sponsorship Programme) - EIB universitāšu pētniecības darba sponsorēšanas programma;
  • STAREBEI (STAges de REcherche, BEI) - programma to jauno pētnieku finansiālam atbalstam, kuri iesaistīti kopīgos EIB un universitāšu projektos; un
  • EIB universitāšu tīkli (EIB University Networks) - mehānisms sadarbībai ar universitāšu tīkliem, kuru darbība liecina, ka tie ir īpaši nozīmīgi EIB grupas mērķu atbalstam.

EIBURS piešķir finansējumu universitāšu pētniecības centriem, kas nodarbojas ar bankai īpaši svarīgiem pētniecības jautājumiem un tēmām. EIB konkursa kārtībā trīs gadus piešķir finansiālu atbalstu līdz 100 000 eiro gadā tām ieinteresētajām universitāšu fakultātēm vai ar universitātēm saistītiem pētniecības centriem ES dalībvalstīs, kandidātvalstīs vai valstīs, kas pievienojas ES, kam ir atzītas speciālās zināšanas EIB izraudzītajās jomās, lai attiecīgās iestādes varētu paplašināt darbību šajās jomās. Lai priekšlikums būtu veiksmīgs, tam jāietver plašs piedāvājuma spektrs (pētniecība, kursu un semināru organizēšana, informācijas tīkla izveide, rezultātu izplatīšana u.c.), kas būs noteikts līgumā ar banku.

2009./2010. mācību gadam EIBURS programmā izraudzītas divas jaunas pētniecības jomas

  • Publisko e-pakalpojumu attīstība Eiropā

Gan atjaunotajā Lisabonas stratēģijā, gan Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā vispārējas ātrgaitas platjoslas piekļuves infrastruktūras izvēršana visā Eiropā ir noteikta par būtisku prasību, lai paātrinātu produktivitāti veicinošu e-pakalpojumu lietojumprogrammu izplatīšanu. Tā kā sākotnēji ar tirgus stimuliem lietojumprogrammu ieviešanā var arī nepietikt, ir paredzēts, ka, lai ekonomiski pamatotu šādas infrastruktūras izvēršanu, publiskajam sektoram būs noteicošā loma lietojumprogrammu pieprasījuma stimulēšanā. Tajā pašā laikā publiskais sektors gūtu labumu no ievērojama produktivitātes pieauguma, nodrošinot efektīvāku esošo pakalpojumu sniegšanu vai izstrādājot jaunus pakalpojumus. Tādējādi tas varētu ieguldīt nepieciešamajā infrastruktūras tīklā (ņemot vērā tā publisko preču būtību un brīvas piekļuves nepieciešamību) un norādīt pakalpojumu veidus, kādus paredzēts nodrošināt ar šo infrastruktūru (uz rezultātu balstīta pieeja).

Izpētes programmai būtu jānovērtē izvēršanas potenciāls dažādiem e-pakalpojumu veidiem (piemēram, e-pārvalde, e-veselība, e-mācības), nosakot atbilstošu privātā un publiskā sektora lomu, kā arī visefektīvākos piegādes veidus (īpaši publisko un privāto partnerību kontekstā). Tās ietvaros būtu jāņem vērā jaunas ES darbības, piemēram, Vadošā tirgus iniciatīva un publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā, kuru mērķis ir veicināt, lai publiskais sektors ieņem vadošo pozīciju jaunu tirgu izveides stimulēšanā. Izpētes programmai arī būtu jāatspoguļo sabiedrības interese izstrādāt uz pieprasījumu vērstas iniciatīvas, kas balstītas uz IKT (informācijas un komunikāciju tehnoloģijas) lietojumprogrammām citās nozarēs, piemēram, transporta un it īpaši enerģētikas nozarē, kur IKT loma energoefektivitātes veicināšanā var būt pat ļoti būtiska.

Projekts var ietvert jebkādas papildu darbības izpētes jomā, kuras Universitātes centrs vēlas uzsākt ar sponsoru atbalstu, piemēram, (i) kursu un semināru rīkošanu; (ii) datu bāzu izveidi un aptauju izstrādi; un (iii) padziļinātu gadījumu izpēti.

  • Ietekmes uz vidi vērtējums no finansiālā un ekonomiskā aspekta

Vides un tās ietekmes uz cilvēku labklājību vērtējums no finansiālā un ekonomiskā aspekta īpaši attiecas uz savstarpēji saistītajiem klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jautājumiem, kas 21. gadsimtā, domājams, kļūs par nozīmīgām globālām problēmām.

Klimata pārmaiņas jau tagad ir vērojamas: pasaule kļūst siltāka ar visām no tā izrietošām sekām, un tas saasina esošos draudus ekosistēmām un bioloģiskajai daudzveidībai.

Nepārtrauktā dzīvotņu iznīcināšana un sadrumstalošana īpaši apdraud tādas ekosistēmas kā meži, mitrāji un piekrastes zonas. Rezultātā ir apdraudētas arī dažādas ekosistēmu pamatfunkcijas, piemēram, aizsardzība pret plūdiem, apputeksnēšana, veselīgas augsnes saglabāšana un oglekļa sekvestrācija. Lai saglabātu šo ekosistēmu pamatfunkcijas, ir nepieciešams nodrošināt to ilgtermiņa funkcionalitāti. Veselīgas ekosistēmas ir noturīgākas pret klimata pārmaiņu izraisītajām sekām un ar to saistītajai laika apstākļu nepastāvībai.

Ņemot vērā šo informāciju un balstoties uz esošajiem pētījumu rezultātiem un pieredzi, EIB aicina iesniegt pētniecības priekšlikumus vienā vai abās no šādām saistītajām jomām:

  • ekosistēmu aizsardzības izmaksas un ieguvumi klimata pārmaiņu kontekstā, atzīstot nepieciešamību novērst esošos draudus, lai stiprinātu noturību pret klimata pārmaiņu radītajām sekām, kā arī veselīgu ekosistēmu loma (un vērtība) gan attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, gan pielāgošanos tām;
  • uz tirgu balstītas pieejas, kas pamatojas uz oglekļa tirgus pieredzi, izmantošana ekosistēmu pamatfunkciju aizsardzībā un veicināšanā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2009. gada 30. septembris. Priekšlikumi, kas iesniegti pēc šī termiņa beigām, netiks izskatīti. Priekšlikumi jānosūta uz šādu adresi:

EIB-Universities Research Action
100, boulevard Konrad Adenauer
L 2950 Luxembourg
To the attention of Ms. Luisa Ferreira, Co-ordinator.

Plašāka informācija par EIBURS atlases kārtību, kā arī par citām programmām un mehānismiem pieejama EIB tīmekļa vietnē institute.eib.org/programmes/knowledge.