Krievijas iebrukums Ukrainā ir padarījis dekarbonizāciju par stratēģisku nepieciešamību Eiropas Savienībai, saka ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Josep Borrell un Eiropas Investīciju bankas prezidents Werner Hoyer.
Žuzeps Borels un Verners Hoijers
BRISELE – Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis Eiropas Savienībai paātrināt mūsu enerģētikas un klimata politikas pārkārtošanas procesu. Tā kā Kremlis aizvien lielākā mērā izmanto enerģiju kā politiskās ietekmes instrumentu, mums jāatņem Kremlim šī ietekmes svira, radikāli samazinot mūsu atkarību no fosilā kurināmā importa no Krievijas.
Ģeopolitiskie apsvērumi par labu šādai rīcībai pārklājas ar nepieciešamību cīnīties pret klimata pārmaiņām. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes jaunākajā ziņojumā par klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu ir uzsvērts, ka minētais uzdevums ir steidzams. Ja vēlamies izvairīties no katastrofāla globālās temperatūras pieauguma, tad visu siltumnīcefekta gāzu emisiju maksimums nedrīkst būt vēlāk par 2025. gadu. Turklāt visā ekonomikā veicamā pāreja uz tīru enerģiju ir rūpīgi jāpārvalda, lai ņemtu vērā neizbēgamās sociālās un ekonomiskās sekas – tai ir jābūt “taisnīgai pārejai”.
Eiropas Savienībai un Eiropas Investīciju bankai (EIB) ir būtiska loma šajā pārkārtošanas procesā. Ieguldījumi atjaunīgajos energoresursos, energoefektivitātē un inovatīvās tehnoloģijās, piemēram, zaļajā ūdeņradī, ir svarīgs instruments, lai stātos pretī Krievijas agresijai un palīdzētu glābt mūsu planētu no atkarības no fosilā kurināmā. Katrs eiro, kuru mēs tērējam enerģētikas pārkārtošanai pie mums, ir eiro, kas nenonāk tādas autoritāras varas rokās, kura uzsāk agresīvu karu. Katrs eiro, kuru mēs tērējam tīrai enerģijai, vairo mūsu brīvību pašiem pieņemt savus lēmumus. Katrs eiro, kuru mēs tērējam, lai palīdzētu mūsu starptautiskajiem partneriem paātrināt savas dekarbonizācijas stratēģijas, ir ieguldījums šo partneru izturētspējā un cīņā pret klimata pārmaiņām.
Kopš 24. februārī uzsāktā Krievijas iebrukuma Eiropas Savienība ir paātrinājusi savu enerģētikas pārkārtošanas plānu īstenošanu, lai palīdzētu pēc iespējas drīzāk izbeigt Eiropas atkarību no Krievijas fosilā kurināmā importa. Kaut arī tas nenotiks vienas dienas laikā, taču stimuli to darīt pašlaik ir lielāki nekā jebkad. Mēs varam panākt enerģētisko neatkarību, uzlabojot energoefektivitāti, diversificējot piegādes un palielinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Šim procesam ir vajadzīga mobilizācija visos līmeņos – sākot ar pārvalstiskām struktūrām un beidzot ar mājsaimniecībām un privātpersonām.
Jāpatur prātā divi būtiski problemātiski aspekti. Pirmkārt, centieni rast alternatīvus dabasgāzes piegādātājus – kas īstermiņā ir ārkārtīgi svarīgi – nedrīkst mūs novest pie tā, ka izveidojas jauna ilgtermiņa atkarība, kura saistīta ar milzīgiem ieguldījumiem fosilā kurināmā infrastruktūrā. Tas būtu dārgi, katastrofāli mūsu planētai un – galu galā – nevajadzīgi, ņemot vērā tās daudzās klimatam labvēlīgās iespējas, kas ir pieejamas.
Otrkārt, mums jāizvairās no tā, lai vienas nepietiekamības problēmas vietā nerastos cita līdzīga problēma, proti, lai nebūtu tā, ka mūsu pārmērīgā atkarība no fosilā kurināmā pārvēršas pārmērīgā atkarībā no izejmateriāliem, kas ir vajadzīgi zaļajai pārveidei. Šie resursi lielā mērā ir koncentrēti tikai nedaudzās valstīs, no kurām ne visām ir tādas pašas vērtības un intereses kā Eiropas Savienībai. ES stratēģiskās autonomijas un noturības stiprināšanai arī turpmāk jābūt vienam no galvenajiem mērķiem pārkārtošanās procesā.
Eiropa to nevar izdarīt viena pati – uzvara cīņā pret klimata pārmaiņām un Krievijas agresijas pārvarēšana ir globāli izaicinājumi, kuru risināšanai ir vajadzīga pasaules mēroga reakcija. Krievijas prezidenta Vladimira Putina karš ir nostiprinājis stratēģiskos motīvus visās valstīs – proti, samazināt fosilā kurināmā importu un veikt ieguldījumus klimatam labvēlīgākos enerģētikas risinājumos.
Tādēļ Eiropas Savienība ir aktīvi iesaistījusies klimata diplomātijā. Mēs vēlamies mudināt citus izvirzīt vērienīgākus mērķus klimata jomā, un mēs esam atvēlējuši ievērojamus resursus sadarbībai ar partnervalstīm, lai arī tās varētu pāriet uz noturīgu ekonomiku, kura nerada nekādas neto emisijas. Izmantojot Eiropas zaļo kursu un ES jauno iniciatīvu Globālā vārteja, ES iestādes un dalībvalstis piesaista līdz 300 miljardiem eiro (325 miljardiem ASV dolāru) lielus ieguldījumus zaļajā un digitālajā infrastruktūrā, lai risinātu klimata, biodaudzveidības un enerģētikas krīzes.
Turklāt EIB ir apņēmusies līdz 2030. gadam atbalstīt ieguldījumus 1 triljona eiro apmērā klimatrīcības un vides ilgtspējas jomā. EIB ar savas jaunās attīstības struktūras EIB Global starpniecību sadarbojas ar partneriem visā pasaulē, lai piesaistītu finansējumu energoefektivitātes, atjaunīgo energoresursu un elektrotīklu projektiem.
Īstenojot ES kopīgos centienus Eiropas komandas (Team Europe) ietvaros, EIB sniedz tīras enerģijas nākotnei paredzētu atbalstu, kas aptver gan ieguldījumus saules enerģijā Senegālā, gan finansējumu energoefektīvākiem bērnudārziem Armēnijā. Banka arī palīdzējusi izveidot “enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas partnerību” ar Dienvidāfriku, sekmējusi Indijā izveidoto Starptautisko saules enerģijas aliansi (International Solar Alliance), kas atbalsta attīstību saules enerģijas nozarē 105 tropu valstīs, un atvēlējusi finansējumu integrētai ūdens resursu apsaimniekošanas un plūdu novēršanas shēmai Argentīnā.
Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt globālo kopienu, lai izbeigtu tās atkarību no fosilā kurināmā. Krievijas karš pret Ukrainu nav iemesls tam, lai kavētos ar ieguldījumu veikšanu klimatrīcībā. Gluži pretēji – lielāki zaļie ieguldījumi nodrošinās mums lielāku stratēģisko autonomiju. Dekarbonizācija ir kļuvusi absolūti nepieciešama no ģeopolitiskā viedokļa. Mēs aicinām mūsu globālos partnerus, kas darbojas valdībās un starptautiskajās finanšu iestādēs, pievienoties mums, lai paātrinātu finansējuma piešķiršanu tīrai enerģijai. Cenšoties panākt klimatneitralitāti, mēs varam panākt arī enerģētisko drošību.