Eiropas klimata politika veido pamatu ieguldījumu revolūcijai enerģētikas nozarē

Ekonomisko krīžu laikā ieguldījumi ir viena no jomām, kas cieš vispirms. Uzņēmumi ir nobažījušies par to, ko nesīs nākotne, un izbeidz tēriņus. Tomēr, tiklīdz sarežģītos laikos pārtraucam veikt ieguldījumus, pastāv risks, ka trūks tālredzīga finansējuma, kas nepieciešams ilgtermiņa jautājumu risināšanai. Šobrīd tas nozīmē, ka mūsu klimata un ilgtspējības mērķi var tikt atstāti novārtā. Ir svarīgi turpināt virzību uz šiem mērķiem.

Saskaņā ar Eiropas Savienības klimata jomas tiesību aktiem dalībvalstīm līdz 2030. gadam jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55 %. Eiropas Savienībai jākļūst klimatneitrālai līdz 2050. gadam. Abi šie termiņi pienāks ātrāk, nekā mums šķiet, un projektus, kas ļaus mums šos mērķus sasniegt, būs jāsāk īstenot jau krietnu laiku iepriekš. Mums jānodrošina, ka ieguldījumi šo mērķu sasniegšanā ir viena no prioritātēm jau tagad.

Īstermiņa ieguldījumu perspektīva ir satraucoša. Nekas neliecina, ka karš Ukrainā tuvotos beigām, un ir jaušamas bažas par recesiju. Strauji pieaug to uzņēmumu skaits, kuri plāno izbeigt ieguldījumus izaugsmē vai inovācijā.



Jāpievērš uzmanība ieguldījumiem enerģētikā

Ņemot vērā bezdarbības vai kļūdu graujošās potenciālās sekas, piemēram, klimata pārmaiņu jomā, politikas veidotāju, uzņēmumu un finanšu iestāžu veiktās izvēles, reaģējot uz šīm ekonomiskajām un politiskajām grūtībām, neatgriezeniskā veidā noteiks mūsu nākotni. Lai risinātu šīs sarežģītās problēmas, Eiropas Investīciju bankas grupa sapulcināja lielu ekspertu grupu savā pirmajā EIB grupas forumā, kas notika 27. un 28. februārī. Uzņēmējdarbības un politikas līderi apmainījās viedokļiem par dekarbonizāciju, klimata pārmaiņām, digitalizāciju, nevienlīdzību, monetāro politiku un to, kā cīnīties pret autoritārām valstīm, kuras kļūst arvien uzstājīgākas. Šo debašu pamatā bija jaunākais padziļinātais EIB Ekonomikas nodaļas pētījums, kas iekļauts tā gada ieguldījumu pārskatā.

Enerģētika ir ekonomikas nozare, kurai mums nākamajās dažās desmitgadēs būs jāpievērš vislielākā uzmanība. Pārāk ilgi esam apzinājušies, ka Eiropa ir pārlieku atkarīga no ārējiem naftas un gāzes piegādātājiem. Enerģētikas krīze un īpaši augstās gāzes cenas skaidri parāda, ka mēs nedrīkst atlikt šīs problēmas risināšanu ne par vienu dienu.

Pārejai uz zaļu un tīru enerģiju līdz šā gadsimta vidum mums ir vajadzīgi papildu ieguldījumi enerģētikā vairāku miljardu eiro apmērā gadā jau Eiropā vien. Tad mums šī nauda jānovirza pareizajiem inženieriem, pētniekiem, novatoriem, riska kapitāla ieguldītājiem un revolucionāru jaunuzņēmumu dibinātājiem. Mums vajag labāku biodegvielu automašīnām, kravas automašīnām, laivām un lidmašīnām. Mums vajag vairāk zaļā ūdeņraža, progresīvu akumulatoru uzkrāšanas tehnoloģiju un vairāk veidu oglekļa dioksīda uzglabāšanai. Mums vajag vairāk produktīvu saules enerģijas paneļu un to plašāku uzstādīšanu uz māju un ēku jumtiem. Mums vajag tūkstošiem jaunu vējparku. Mums vajag efektīvākus elektrotransportlīdzekļus.


  • Noklausieties mūsu apraidi, lai uzzinātu par jaunajām tehnoloģijām klimata pārmaiņu novēršanai

Plāns REPowerEU sekmē ieguldījumus enerģētikā un klimata pārmaiņu novēršanā

Tas nav lēti. Tāpēc Eiropas Savienība nodrošina finansiālu pamatu šai revolūcijai.

Eiropas Savienībai ir jauns plāns virzībai uz enerģētisko neatkarību. Plāna nosaukums ir REPowerEU, un tam ir divi galvenie mērķi — izbeigt atkarību no Krievijas degvielas un kurināmā un radīt jaunu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi. Jau gadu desmitiem Krievija ir bijusi galvenā naftas, gāzes un akmeņogļu eksportētāja uz Eiropu. Gāzes nozarē Krievija nodrošināja aptuveni 45 % no ES kopējā gāzes importa 2021. gadā. Iebrukumam Ukrainā noteikti bija jāpārliecina ikviens, ka šāda situācija nevar turpināties.

Ir aplēsts, ka, lai izbeigtu Krievijas fosilā kurināmā importu, saskaņā ar plānu REPowerEU būs vajadzīgi 210 miljardu eiro lieli ieguldījumi no šā brīža līdz 2027. gadam. Eiropas Investīciju bankas grupa atbalstīs plānu REPowerEU ar finansējumu 30 miljardu eiro apmērā nākamajos piecos gados papildus mūsu ierastajiem apjomīgajiem aizdevumiem enerģētikas jomā. Paredzams, ka tiks piesaistīts līdz 115 miljardiem eiro, lai veiktu jaunus ieguldījumus enerģētikā.

Lai izbeigtu mūs ieilgušo atkarību no Krievijas, būs nepieciešama apjomīga siltuma un kurināmā avotu elektrifikācija rūpniecībā, ēkās un transporta nozarē. Mums arī ievērojami jāpalielina māju un ēku energoefektivitāte. Galu galā, ēkas patērē aptuveni 30 % no visā pasaulē piegādātās gāzes un elektroenerģijas, taču lielākajā daļā šo ēku enerģija vienkārši tiek izmantota nelietderīgi.

Ieguldījumi enerģētikā paredz pāreju uz ūdeņradi

Nozarēm, kas izmanto daudz enerģijas, piemēram, tērauda un cementa ražošanas nozarei, lielus ieguvumus sniedz zaļais ūdeņradis. Zaļais ūdeņradis tiek ražots ar elektrību, ko nodrošina hidroelektrostacijas vai saules enerģija. Paredzams, ka līdz 2030. gadam aptuveni 30 % tērauda Eiropā tiks saražots, izmantojot zaļo ūdeņradi. Pārejai uz ūdeņradi ir vajadzīgi simtiem miljardu eiro, lai uzbūvētu infrastruktūru ūdeņraža transportēšanai un lai to varētu darīt ilgtspējīgi. Nākamajās desmitgadēs Eiropas Investīciju banka novirzīs lielas finansējuma summas šai nozarei.

Enerģijas izmantojums daudzās valstīs samazinās. Dabasgāzes pieprasījums Eiropā 2022. gada novembrī samazinājās par gandrīz 25 %. Lielu šo ietaupījumu daļu nodrošina patēriņa samazinājums mājsaimniecībās un mazākā mērā — nozares, kas iegulda zaļās metodēs un tehnoloģijās, kurās izmanto mazāk gāzes vai elektrības.

Enerģētiskā krīze ir šoks visiem. Taču tā ir arī milzīga iespēja iezīmēt jaunu ceļu uz oglekļneitrālu nākotni. Mēs nedrīkstam apstāties virzībā uz priekšu.